Sarkanā āboliņa tējai ir medaina smarža un saldena garša. To ievāc no jūnija līdz septembrim. Parasti saka, ka labākais laiks ir ap Jāņiem, taču droga nebūs mazāk iedarbīga, ja tiks vākta arī pēc Jāņiem. Tējai tiek ievāktas uzziedējušās galviņas – ziedkopas bez kātiņiem, kuras vēl nav nobrūnējušas. Ziedus liek tūliņ žāvēties sausā vietā bēniņos vai nojumē. Slēgtā traukā tēju var uzglabāt 1 gadu.

Āboliņa ziedi satur glikozīdus, flavonoīdus, ēterisko eļļu, miecvielas, sveķveida vielas, askorbīnskābi, C, B, E, K vitamīnus, karotīnu u.c. vielas.

Sarkanā āboliņa tēja ir ieteicama topošajām māmiņām, kuras ir saaukstējušās. Tautas medicīnā sarkanā āboliņa tēja tiek lietota kā atkrēpošanas līdzeklis pie garā klepus, drudža un saaukstēšanās gadījumos, kā arī pret bronhiālo astmu, bronhītu, aizdusu, galvas reiboņiem, mazasinību. Tas ir diurētisks, urīndzenošs, žultsdzenošs, asiņošanu apturošs, brūces dziedējošs, sāpju mazinošs un antiseptisks.

Tāpat sarkanais āboliņš aizkavē holesterīna uzkrāšanos asinīs un ir labs asins tīrītājs. Āboliņā esošās vielas paaugstina organisma izturību pret infekcijām, kā arī kavē ļaundabīgo audzēju attīstību. Pienā vārīti sarkanā āboliņa ziedi ir pret nenoteiktām iekšējām sāpēm (sena senču recepte).